Pieteikums

Vispār kamēr vēl ir kaut kāda spēja, teju haotiski, paspaidit podziņas, tikmēr arī jaizmanto. Šomēness, kamēr tāds vēl pēdējās divas dienas pastāv, esmu palicis vecāks. Minimāls apsveikumu skaits, minimāla izaugsme, intelektuālajā , garīgajā vai kādā citā līmenī. Īstenībā, Oktobris ir ellīgi traks mēnesis bijis. Visādas idejas un to trūkumi, realizācijas problemātika, privātā dzīve un ne tik privātā dzīve. Viss kaut kā šausmīgi strauji paspēja samesties kājām gaisā, ka tā vien brīžiem prasās vienu kāju nolikt uz sajūga, otru uz bremzes un maigi abus piespiest, nedaudz visu sabremzējot. Tikai tik daudz, lai varētu saprast kas patiesi ir noticis. Absolūts apjukums, brīžiem. Kad pauzīte uztaisīta atkal var likt ātrumā un braukt tālāk, un patiesībā drīz jau galapunkts. Vēl 2 mēneši un atkal mācības galā, otrā kursa otrais semestris varēs sākties. Nez vai otrā semestra mācību krīze būs tik pat jaudīga kā pirmējā? Kaut kas nav un kaut kas būs.

Biju paņemis kādu pauzi no Fever Ray, lai neapniktu pavisam, no šodienas officiāli atsāku klausīties, līdz kādam brīdim.
Arlabunakti.