Pēdējā laika visjaukākā pašizklaide – vēlā velobraukāšana un izvairīšanās ar seju no papeles pūkām. Redzi, ka lido virsū – izvairies. Uzsit adrenalīnu, vai vismaz grenadīnu toč.
Izdomāju terminu – atpakaļejošā loģika, pagaidām vēl īsti nezinu kā noformulēt, bet pašam skaidrība ir.
un arī – gribu zināt ddzīvi – gribu lasīt grāmatas, antīko un 20-21 gadsimta filosofiju, jā. sesija beigsies – uhh kā lapas tiks plēstas!
Labrīt Jūnijā. Vakardien , pēdējais, un liekas, ka vienīgais, Maija blograksts netapa, žēl.
Uz galda dejo daudz darbu un es īsti nesaprotu kā viņi šādā nekārtībā var padejot, baterijas, grāmatas, objektīvi, filmiņas, klades, tukšas kafijas krūzes, tukšas kolas pudeles, minidv kasetes, īsāk sakot man uz galda var atrast visu, kas mani raksturo. Smejos, vienu brīdi te pat , uz atsevišķas lapiņas bija sabiruši vīraka pelni, tagad tie šķiet ir aizstaigājuši tālāk, uz kādu vai kādām vairākām šķirbām patusēt.
Trīs montāžas darbi, nenoskatītas filmas un neizlasītas vēstures un literatūras grāmatas, vellsarārā.
Vakar pa seniem laikiem staigāju ar basām kājām, jā, kamēr vēl nav rūdītas, tikmēr -mokas, it īpaši pa granti, un piedevām skudras kutina.
Radušās kaut kādas nākotnes vīzijas, sazin kāpēc es no šī rīta un vakardienas vakara esmu izkāpis no apātijas un planktonpastāvēšanas, pat sapnis kādu dienu vārbūt piedzims, cerams.
Renderēšanās nu ir cauri, turpinu darīt lietas.
