Chillsala

Atkal , reizi miljons gados, esmu ieradies Mangaļsalā. Tā čillīgi relaksējos, i paspēju uzkāpt uz divstāvīgās mājas jumta, i uzpumpēt vecajam ričukam riepas, līdz jūrai gan neaizminos, bet toties vec-vec-tēvu, aka papu vismaz sabildēju . Tā neitrāli, vismaz pie sienas varēš pielikt – tā pat kā pārējos cmukos kadrus, kurus pats esmu saklonējis uz fotopapīra savā tumšajā, sarkanājā vannaistabā. Un ārā laiks ir jauks, nu tik pat cik desmaizes un man nav jaatgādina , ka desmaizes ir supermcamcabu4bu4 jaukas. Fonā skan hokeja priekšvārdi, tāpēc vēl te varu klik-klik pa pogām.

Ā, arī paspēju ielīst šķūnītī ar baterijslampu, nu tai pat šķūnītī, kur bērnībā redzēju sarkanas acis un trokšņus. Izrādās, ka tur nekā TĀDA nemaz nav.. nu ja neskaita to mutantu līķus un kaulus. un nē, mums nav mutantu ferma , viņi vienkārši tur vislaik ir čillojuši, nu jau vairākās paaudzēs. Un KĀDS aizmirsis pabarot ar desmaizēm, tāpēc arī tie kauli un līķi tur.

cheers