Elpot ar vienu nāsi ir tik pat šausmīgi neciešami kā staigāt ar vienu kāju , redzēt ar vienu aci vai klausīties ar vienu ausi – tā ir invaliditāte. Kur var pieteikties bezmaksas braukšanas biļetēm?
Mani laikam piemeklējusi iksezonas slimība, pavisam nejauši iekāpusi manās čībās un izstaigājusi visu pasauli. Nezinu kā skaidrojās iepriekš minētā metafora par čībām, bet man vienalga. Vienīgais, kas man tiešām nav vienalga ir
Jā, tur bija neredzamais vārds vai pat divi, meibī trīs, kurus es uzrakstīju ar neredzamajā domu tintē, pārmērcētu spalvu. Atceros kā bērnībā mēģināju eksperimentus ar ‘neredzamo tinti’ ,ja nemaldos piens un citronu sula, tad ar sveci jāpasilda un kaut kas parādās. Donaldā dakā šadas zinības smēlos. Un jā, es gribu paspēlēties ar savu bērnības lego. Tā lai reizē ar siekalu dziezeriem sāk rūkt un dūkt nostaļģijas dziedzeri, kas piepildītu manus matus ar bērnības garšu.
Lai vai kā, esmu slimības novārdzināts, noverdzināts un kaķīši. Vārbūt nākotnē kaut ko sakarīgāku uzrakstīšu, tas ir, protams, ja es atradīšu sev pienācīgu motivāciju.
27. Janvāris, 2009 plkst. 8:05 pēcpusdienā
nu nemuldi gan par to nāsi, tu nezini kā ir, ja ir viena kāja vai roka vai dakša
27. Janvāris, 2009 plkst. 8:48 pēcpusdienā
Man ir bijusi lauzta kāja, roka, aizdurta acs.
nāss ir mokošāka.
27. Janvāris, 2009 plkst. 11:56 pēcpusdienā
pofig, tev nav bijis, ka tev nav kājas. ar mokošāku nāsi tu dramaturgbeibi nocopēt varētu, bet ar vienu kāju nē
28. Janvāris, 2009 plkst. 1:09 priekšpusdienā
Hm, nez var būt invaliditāte ar pusi garšas kārpiņu? Ir mokoši tie brīži, kad šķiet esi zaudējis ožu un garšu, bet just tikai rūgtu varētu būt traģiskāk
Donaldam 9.jūnijā 75 paliek, starp citu