Levītiasī

Koncerts bija outer-space , yes.

Un izklausās viņi šādi: spiež šiten te!

Solījās, ka drīz būšot albūms, lai gan man nav nav cdroms, albūmu pirkšu tā pat , support the artist `n`all.

Uz ielām – ledus

Pulkstens nu ir sitis 3 un 40 minūtes , nu jau, piektdienas, rītā.

Runā, ka fiziski vingrinājumi uzlabo un nostiprina cilvēka veselību. Lai, kas to arī būtu teicis, vai arī vēl joprojām turpina teikt, noteikti ar vingrinājumiem, sportiskām aktivitātēm, nebija domājis tādu sportu kā šovakar piedzīvoju es.

Lai vai kā, pēc iepriekšējā ieraksta pabeigšanas taisnā ceļā devos uzpumpēt savam velopriekam riepas un  prom,  ceļā, pirms tam savā istabā uz grīdas atstādams zīmīti “izgāju pastaigāties’. Ja nu gadījumā kāds naktī iemaldās manā istabā un brīnās why the fuck es neesmu majās. Diezvaj zīmīte uz grīdas, kur rakstīts ka es esmu izgajis pastaigāties kaut ko skaidrotu, bet tobrīd, steigā, man likās, ka tas ir pavisam normāli. Ceļš šonakt bija slidens un sniegots, jā, starpcitu, kad tur – pilsētā- līst lietus, pie mums-laukos – snieg sniegs, tāpēc mums te arī ir sniegotas ielas, pat kupenas. Atgriežoties vēl agrāk, pirms ieraksta tapšanas, tajā laikā, kad runāju ar dramaturgbeibi , jā zinu, ka viņai nepatīk, ka viņu tā dēveju, bet nezinu kā maniem bloglasītājiem vēl viņu noraksturot, jo tieši ar šādu pseidonīmu viņa ir parādījusies manos blograkstos. Nu lūk, sarakstījos ar dramaturgbeibi un, pēķšņi kādam (to sakot es rādu ar pirkstu uz viņu) radās ideja, ka jāsatiekas. Tād nu arī es ņēmu riteni un braucu uz / pār Dienvidu tiltu, lai varētu sabučot dramaturgbeibi. Iespējams, ne gudrākā ideja, no manas puses tieši, jo šodien es biju beidzis savu 3 dienu slimošanas maratonu ar augstām temperatūrām un šausmīgu klepu, gluži kā plaušu vēža slimniekiem. Neizplūstot te daudz sīkumos, kamēr tukšoju savu iepriekš iesākto tējas krūzi, varu teikt vienu , vai pat divus – ja es rīt pamodīšos ar dramatisku temperatūru un šausmīgu klepu, tad pie vainas būs mana dzīšanās pēc ļubestības. Un pat ja būšu slims, šķiet, ka tas bija tā vērts.

Starp citu, uz lielās maģistrāles – A7- naktīs , vai tieši šonakt, valda sirreāls tukšums.

Veloprieks

Šķiet, ka tūlīt darīšu kaut ko pavisam dīvainu.

es jau to daru, drīz pastāštīšu , kā gāja .

Vienradzis

Elpot ar vienu nāsi ir tik pat šausmīgi neciešami kā staigāt ar vienu kāju , redzēt ar vienu aci vai klausīties ar vienu ausi – tā ir invaliditāte. Kur var pieteikties bezmaksas braukšanas biļetēm?

Mani laikam piemeklējusi iksezonas slimība, pavisam nejauši iekāpusi manās čībās un izstaigājusi visu pasauli. Nezinu kā skaidrojās iepriekš minētā metafora par čībām, bet man vienalga. Vienīgais, kas man tiešām nav vienalga ir

Jā, tur bija neredzamais vārds vai pat divi, meibī trīs, kurus es uzrakstīju ar neredzamajā domu tintē, pārmērcētu spalvu. Atceros kā bērnībā mēģināju eksperimentus ar ‘neredzamo tinti’ ,ja nemaldos piens un citronu sula, tad ar sveci jāpasilda un kaut kas parādās. Donaldā dakā šadas zinības smēlos. Un jā, es gribu paspēlēties ar savu bērnības lego. Tā lai reizē ar siekalu dziezeriem sāk rūkt un dūkt nostaļģijas dziedzeri, kas piepildītu manus matus ar bērnības garšu.

Lai vai kā, esmu slimības novārdzināts, noverdzināts un kaķīši. Vārbūt nākotnē kaut ko sakarīgāku uzrakstīšu, tas ir, protams, ja es atradīšu sev pienācīgu motivāciju.

Zaļš dīvāns

Ja nu kādam interesē, kur esmu iekritis tad atbilde ir:

klepoju, slīkstu nomāktībā, un klausos šo dziesmu over `n` over `n`over again.

Murtiņš

Es izskatos pēc Mārtiņa Rītiņa. Pie tāda fakta nonācu šodien nopētot “Martiņā Rītiņa rekomendētās suluspiedes” Galerijas Centrs skatlogā, blakus sieviešu apakšveļas skatologam. Jā, es tik fucking tiešām izskatos pēc MR un, izrādās, ka māsa to jau sen esot pamanījusi. Man tagad būs jauns pseidonīms – Murtiņš. Es negribu izskatīties pēc MR, un ja pēc 10 gadiem es būšu tāds kā viņš – lūdzu, dariet man galu, vai to izdarīšu pats. Vienmēr licies, ka  vecāks es palikšu , vārbūt manā sejā kas mainīsies uz labu, tomēr izrādās, nē!  – Es izskatīšos pēc Mārtiņa Rītiņa. Ne gluži tas, ko es vēlējos uzzināt ziemas slapjākajā un pretīgākajā laikā. Ja es reiz būšu ražisors un , ja nu es nopelnīšu kaut mazdrusciņ naudas – veikšu plastisko operāciju, definetly.

Drāma

Ja nu kāds mani gribētu izmantot kā raksturu kādā nopietnā kino filmā / teātrī, tad mans, kā rakstura, sapnis noteikti būtu aizlidot uz Austrāliju un apceļot to ar autostopiem.

Neesmu tāda personība, lai pretendētu uz manis kopēšanu kādā darbā, bet , šķiet, ka šis bija viens no viediem kā pateikt to, ko es vēlos kādreiz paveikt.

Vienīgi tagad domāju vai skatīties filmu Wofl Creak, kas ir tieši par šadu vēlmi, vienīgi beigās visus kaut kāds psihais nogalina, as it always happens.

Un jā, šodienas filmas ieteikums : Punch-Drunk love, man kā mistiskas, estētiskas un nolemptības gardēdim ļoti garšoja. Trūkst vārdu lai skaidrotu kas un kā filmā, tā vienkāŗši ir jāredz.

Un viss ir reāli slikti, jo nevaru atrast Sean Ellis jauno filmu

Epic Meltdown

Dots pret dotu! Jja kāds tevi aizved uz sliktu teātra izrādi, tad noteikti šo kādu tev ir jaizved uz kādu šausmīgi sliktu filmu. Šajā gadījumā ar sliktu teātra izrādi es domāju tādu izrādi, kur uz “skatuves” ir krēsls, krēslā sēž beibe, kas izrādē spēlē 55 gadīgu slepkavu, maniaku, ar kanibalisma tieksmēm. Tā arī ir tāda izrāde, kur beigās šī kanibāla dēls , pēc tēva nāves, sāk ar viņu dejot un raudot ieķerties viņam jeb viņai dibenā. Un šoreiz ar sliktu filmu es domāju “MY BLOODY VALENTINE 3-FUCKING-D”.

Nav spēka rakstīt pilnu filmas recenziju, ne tuvu, viņu varētu skaidrot vienā vārdā sūds. Nekādas loģikas, nedz slepkavībās, nedz sižetā, kur nu vēl vadošajā raksturā, nemotivētas rīcības un tik fucking gaidāmas beigu ‘atrisinājums’, bet , šķiet, galvenais taču ir lai sejā lido sūdi (asinis, akmeņi, liesmas, cirtņi). Lai vai kā “šausmu” filma, visu pusotru stundu garumā man lika gārgt pilnā rīklē. Jau pirmajās filmas 2 minūtēs es biju izsmējis veselu divu gadu normu,  negribu spoilot nevienam, kas kaut kādā kosmiskā gadījumā tomēr izdomā aiziet iztērēt četurs-fucking-latus , tāpēc izvairos no sīkumiem. Bet nu nav tā filma tās naudas vērta un 3d sajūta ,manuprāt, filmai nosit visu filmas garšu, gluži kā kečups kartfeļiem. Jeb kā teiktu mana māte “Ar kečupu pat suņa sūdu var apēst”. Tā nu arī šeit, sūdaina filma + kečups (3-FUCKING-D TECHNOLOGYYYYYY) un daudziem pat ļoti patīkot, vļē, vienkāŗši vļē.

Nedaudz jau arī ir jaizskar mācību tematika, šajā gadījumā rītdienas montāžas ekzāmens, un jā, man patīk eksāmenu aizstāt ar ekzāmenu. Anyhow ir tā, ka montāžas atzīmi nosaka tas cik labi mēs esam samontējuši cita safilmēto, tā nu visi randomā samainījās ar materiāliem. It kā, kad man bija gadījies Andis, es biju laimīgs, jo zināju, ka viņam būs kaut kas loģisks un tā, bet kad viņš pēc nedēļas, kad jau man materiālam vajadzēja būt rokā sāka tik filmēt sapratu, ka nebūs labi. Tad nu arī šo “nebūs labi” visu šodienu cenšos labot. Haotiski safilmēta mūsu pirmsaktiermeistarības nodarbība, kurā mēs gatavojamies ekzāmeniem, viss astotnieks izjaukts, random tuvplāni, random kopplāni ar kustīgo kameru, stop nospiests vietā, kur varētu vēl 3 sekundes paturēt ieslēgtu ‘record’ tā lai varētu samontēt pa cmuko. un nav galvenais tēls, kam sekot.  īsāk sakot, montāžas caureja 50minūšu garumā, kura ir nevis daudzos mazos fragmentiņos, bet gan 3 lielos blāķos pa kādām 15minūtēm or so. Nu tad biedzot no 17:00 līdz 01:00 esmu samontējis, sūds vien ir, bet šobrīd man ir vienalga.

Un jā, dramaturgbeibe ir kosmosā, un , šoreiz, vai arī kā citās reizēs, ar ‘kosmosā’ es domāju – FRIKIN OUTER SPACE AWESOMNESS! Kaut kā tā. Arlabunakti un cerams, ka rītdienas ekzāmenu nenogulēšu, kā šodienējo.

Pavasaris

Pat ja diena ir bijusi maxxximāli čillīga, nu tāda, kad nekas tāds, bez ekzāmena, nav darīts, liekas, ka ir sastrādāts tik ļoti daudz. Vai arī es vienkāŗsi vispārējo globālo nogurumu no garlaicības atkal jaucu kokteilī. It kā pa dienu sanāca pagulēt, nedaudz. Atliek tikai viens – es atkal esmu nomākts. Tā ir , ka neko nedara. Nez ko lai rīt dara, iztīrīt māju un sedēt pie datorkastes? – Nedomāju, ka es to gribu.
Es noskatīos Fight Club, biju jau iepriekš redzējis, sen, miglā sēdēdams. Un izrādās filma bija daudz labāka, nekā to biju spējīgs atcerēties. Filma pretendē arī uz vienu no “labākajām seksa ainām filmās” nominācijai, blakus stāv arī no Rocknrolla.

Pauze starp ekzāmeniem ir nežēlīga.

Stāstīt pekstiņus

Ja es būtu telefons, tad šobrīd manā displejā būtu vērojama parādība, ko sauc par “pilna baterija”.
Ekzāmens nolikts, aizčāpots uz kādu pasākumu (ambients baznīcā), un galvenais – dramaturgbeibe satikta.

Whats next in “beeing alive” ?