Latvijas “zelta” tal-anti

——————————————–

Tas apzīmē apmēram 50000 reižu lielāku caureju nekā, ja man acs ābolā būtu injecēti četri litri caurejas zāļu.

Acis pārakmeņotos lasot to, ko es tobrīd spļāvu laukā, kādi šausmīgi vārdi nāca pār manām lūpam.

Vienkārši pierādās, ka TE neko orģinālu neviens nevar izdomāt, pārmanto idejas un padara tās kretīniskākas

Nākotne

Biju uz FutureShorts, viens pats, un jaatzīstās, ka bija baigi labi. Tā pilnīgi neatkarīgi. Un jē, beidzot dabūju savu Forumcinemas karti, ar kuru es 4reiz mēnesī varu iet uz filmām pa brīvu. Tā kā man no skolas beigu laika, līdz īsfilmu sākšanās laikam bija vēl dafiga laika izdomāju aiziet uz kino, bet vienīgais, ko tobrīd es varētu paspēt noskaīties bija tas “Ceļojums uz zemes centru 3D”. Bet izrādās, ka “LKA kartītes neattiecās uz nevienu no 3d filmām”, noteikti, kad nākamreiz iešu teiks, ka neatiecas uz konkrēto seansu.

Nekur nekas nav rakstīts, pūf.

Izdomāju gegu, izdrukāju fotogrāfijas, kuras jāpārvērš etīdē, vienīgi nevaru atrast sarkano raganas masku, kas nepieciešama , ja nu gadījumā tiek izvēlēta TĀ fotogrāfija. Man jau patiktos. Anyways pagaidam jāmēģina ar vienu masku, gan jau, ka otra atradīsies arī. Un jā – ir izlikti kaut kādi pusrezultāti un esmu viens no trijiem, kuriem ir divi plusiņi  gan pie fotosesijas , gan pie viena kadra filmas.

Dīvaini, bet man nāk miegs.

Viegli sālīts

Man itkā būtu tagad jauzraksta scenārijs kādam smieklīgam atgadījumam, gegam, kuru decembra laikā būtu jauzfilmēt, bet šis ir tas vakars, kad neko smieklīgu es nespēju izdomāt.

Viss sākās ar to, ka atkal man uznākusi pusmūža krīze, bailes no nāves. Atkal pie manis apgaismība nāca par to, ka es esmu tikai gaļas klucis, kas pēc kāda laika beigs funkcionēt. Bailes ir par to kas būs pēc tam, bailes par to, ka nebūs nekas, es nebūšu.

Tad nu vēl Martastantes galerijā es ieraugu bildi ar cilvēka līķi, kurš kādas konkrētās lekcijas laikā tiek bakstīts. Un atkal uznāk šī pati nelabā sajūta, kas sniedzas līdz pašam kaulam, par beigām.

Un piedevām tam visam teorētiskā superbeibe šodien nebija uz potjomkinu ar ko , patiesībā, arī mana platoniskā “mīlestība” pret viņu beidzās. Nekas liels jau nebija, viss kā parasti, tikai par to uzrakstot radīju sev sajūtu, ka vārbūt visuma svārstības, ko radīja viņa atrodoties ar mani vienā telā ir kas īpašs.

Un tas viss tādā lielā blenderī , ko sauc par ikdienu, sajaukts nekādīgi nepalīdz man izdomāt kaut ko smieklīgu.

+ Radās ideja par netradicionālu 2009 gada sagaidīšanu.

Mašīnas ar cilvēkiem + ūdens + tējkanna + krēsli + segas + siltas jakas + Mežš / Pļava + PROJEKTORS + Ģenerators.

Ar ģeneratoru darbināt projektoru uz kura , jauno gadu sagaidot, varētu skatīties kosmiskas filmas.

[0:10:28] sickzī says: līdzi tējkanu un sitlu tēju visu laiku
[0:10:33] sickzī says: un būs čoina!!
[0:11:31] Krustaps K says: Okēy

Es tikko sastādiju sarakstu ar visiem cilvēkiem, kas gribētu piedalīties
1)
2)
3)
4)
5)
6)
7)
8 )
9) Es
10)
11)
12)
13)

14)
[0:11:39] Krustaps K says: velns, daudz gan gribētāju!

Un jā šodien es viens biju uz kino. Teorētiski, jo satiku lieni un viņas draudzeni, Liene aizgāja uz drogām un es paliku ar viņas draudzeni, kura mani atstāja ar savu citu draudzeni, bet tā aizskrēja nopirkt šokolādi. Beigās tomēr biju viens, viens visā rindā un skatījos Potjomkinu.

Rīt uz futureshorts, atkal viens.

Liktenīgais seanss

Rīt sešos vai astoņos vakarā man pastāv vislielākā varbūtība satikt VIŅU, vārbūt, ja tomēr man paspīd kāda laime un viņu satieku, ir vērts izdomāt ko es teikšu?

Un šodien es baudīju pirmo braucienu pa dienvidu tiltu un manas emocijas bija:
“?”
“hmm, pārbraucām”
“un?”

Asfalts arī nelīdzens, tāds kā veļasdēlis.

Biju pie krustēva uz dzimšanasdienu, dzēru Sāremsalas TUMI.

Tiešam jaizdomā ko es viņia varētu labu teikt, jo praksē pierādījies, ka es mēdzu sapiņķerēties savā runā / domās, gluži kā filmās pasakot kaut ko neveiklu un neloģisku. jēs.

Esmu satraukts.

The naked man

Pārņem žēlums, ka nespēju zīmēt kā Pikaso, žēlums pret sevi. Bet tas ātri pāriet. Ir lietas, kuras es vēlētos uzzīmēt, jo noraksturot kā tās izskatās manā galvā ir grūti, bet līkās rokas traucē līnijām savienoties – vietās, kur vajag kontaktu tur atdalās un otrādi.

Jaatzīstās mazā noslēpumā, cik nu noslēpumā – neviens nav prasījis tāpēc stāstijis arī neesmu, škiet, ka tas nekvalificējas kā noslēpums, tomēr… Mani šad tad piemeklē platoniskā “mīlestība”, kāda seja , kustība vai balss- pamanu, saredzu, sadzirdu. Tas automātiski saglabājās manā atminā, līdz brīdim, kad nāk nākamā šāda tipa “mīlestība” un vecā tiek aizstāta. Bet līdz tam brīdim mans prāts pilnībā ir pārņemts ar konkrēto personu.

Piemēram, šodien, kad biju J. līdzi uz S.Eizenšteina filmu “Ivans Bargais” es kādu pamanīju. Es tagad necentīšos noraksturot, jo nekas konkrēts šobrīd nav svarīgs. Svarīgi ir tas, ka es atceros ko viņa darīja, kā viņa darīja. Katru soļa lielumu un veidu kādā tas tiek sperts, veidu kā tika aiztaisīta jaka un uz pleca uzmesta portatīvā datora soma, vieta, kur viņa apstājās, lai aplūkotu kādu no K/t “Rīga” vestibilā izvietotajām fotogrāfijām un viedu kā viņa to darīja, arī skatiens ar acu kaktiņu uz vietu, kur sēdēju es, iespējams, kārtējo reizi runājot absolūtas muļčības un atceros to atspīdumu, ko radīja lielais kino ekrāns uz viņas matiem.

Jā, esmu tāds stalkerisks tips, kuram patīk vērot , skatīties no malas kā notikumi atīstās un censties saprast kas un kādi ir tie cilvēki, kas darbojās manā novērojamajā areālā.

Neko daudz vai, patiesībā, neko vispār par viņu es nezinu. Viņa bija viena, viena uz Eizenšteina filmu, viņai bija nepieciešamas austiņas ar sinhrono tulkojumu, portatīvais dators un vēlviena soma. Reti kad cilvēki iet vieni uz kino, kur nu vēl uz šādu kino klasiķu darbiem, kas varētu nozīmēt tikai to, ka viņai ir interese par Eizenšteinu vai vispār par kino vēsturi kā tādu. VIņa nezin krievu valodu, tāpēc arī austiņas , kuras ne brīdi nenoņēma. Pats zinu, ka sinhronais tulkojums ir briesmīga lieta, bet es tikai galējas nepieciešamības gadījumā to lietotu , tāpēc domāju, ka ar krievu valodu viņa ir uz ļoti tālu Jūs. Domājams, ka tikko no lekcijām, jo skolēni parasti astoņos vakarā nedodas skolas aprīkojumā, nokrāvušies ar portatīvo un vēl somu, kurā probably bija kāda klade arī,  nedodas uz kino, skolēniem vispār nav portatīvie skolā vajadzīgi. Lekcijas viņai beidzās ātrāk nekā seansa sākums un viņai īsti nebija ar ko aizpildīt laiku tapēc viņa arī bija ieradusies pusstundu pirms seansa sākuma. Es neredzēju, ka filmas laikā viņa “klanītos”, gluži pretēji man – piedod Eizenštein, ka nogulēju 30min tavas filmas. Nosedēja taisni visu filmu, pat neknosījās – iepriekšējajam pieņēmumam par interesi šis fakts dod vēl kādus piecdesmit plusiņus.

Vārbūt viņa bija spiegs, kas izsekoja kādu , kas tobrīd bija devies uz šo filmu,  tāpēc arī pastiprinātā modrība, nedrīkst novērst acis no konkrētā personaža. Kaut kā viss kopējais tēls radīja iespaidu, ka viņai ir kaut kāds sakars ar ar žurnālistiku, vismaz ar rakstīšanu noteikti. Vārbūt viņa pat latviski nerunā, bet teiksim Angliski un Igauniski, jo ir atbrauksi no Igaunijas mācīties Teoloģiju un filmas noskatīšanās viņai bija mājasdarbs. Jo nenoliedzami filmā ir ļoti daudz atspoguļota Krievzemes pareizticība tajos laikos. Nē, atkrīt, jo tač sinhronais tulkojums bija Latviešu valodā. Vārbūt viņai patīk nēsāt zeķturus?
Man tikko prātā iešāvās ideja, kaut kas pavisam kosmisks.
Es varētu noskaidrot kas viņa ir (īstā superbeibe?)!
Ideja ir tāda, ka es ietu uz katru no atlikušajiem Pasaules kino grandu filmu senasiem, kas ir paredzēti k/t “Rīga” (kopsummā vēl seši) un iespējams, ja tiešām tā ir, ka viņai ir interese par kinematogrāfu, tad viņa arī ieradīsies noteikti uz vēl kādu filmu un tas varētu būt tas brīdis, kad man būtu jāsaņemas un jauzsāk saruna par to, ka esmu stalkeris un viņu redzēju iepriekš un tikai tapēc es gāju uz visiem parējiem seansiem, tikai tāpēc lai ieraudzītu viņu vēlreiz, hah.

And i`m dead serious about his!

SATURĪGĀKĀ GALERIJA PASAULĒ

http://www.draugiem.lv/gtop/?i2gmt34

EVER!

Medus ūdens

Šausmīgos tempos, bet esmu es izspamojis visu melnbalto filmiņu. Nemaz neceru sagaidīt kādu kosmosa kadru, vienīgi tie ar Arsenu un Aneti un Matīsu jūrkalnes jūras skati varētu iznākt, tad es būtu priecīgs. Rīt viss tas tiks mērcēts zupā un taisīts par negatīviem, pēctam par pozitīviem un pēctam es tieši tos konkrētos jūrkalnes kadrus gribētu gan ieskenēt, gan iegūt.

Rītdien arī priekšā stāv lielais Personu un objektu orientācijas kadrā pārbaudījums jeb astotnieka principa realizēšana praksē iekš filmešanas paviljona. Tāds pirmais lielais režisēšanas darbiņš, dabūšu iesvīst.

I Vispār esmu pavisam šokēts par to cik liels pofigisms valda mūsu kursā, nenāk , neiesniedz laicīgi darbus un tamlīdzīgi, daudziem vispār nekā nav. Es nevaru būt tik ne, kāpareizākpateikt, commited. Es vēl joprojām ar smaidu sejā dodos uz skolu (izņemot angļuvalodu un kompozīciju). Tuvāko dienu laikā uz manas sienas parādīsies liels uzraksts , kura jēga būs “ko es varu sniegt kinematogrāfam, kādu jaunpienesumu es sniegšu un kā es to izmantošu” vēl neesmu izdomājis kā tas konkrēti skan, bet ideja ir tāda, lai šis uzraksts mani stimulētu domāt tajā virzienā , kas saistīts ar sava stila radīšanu un izkopšanu. Jāveido savs rokraksts, jo kinematogrāfs-klons nav interesanti.

Uz galda atkal sakrājusies mandarīnu miziņu kaudze un jā, laikam tūlīt papildināsu savu “ULTIMATE MOVIE LIST” ar pāris pēdējajā laikā skatītām jaunajām filmām.

Es šodien uzcepu vafeles, vēl ir palikušas. Pacienāt?

Meds

Kids, don`t take anti-headachke drugs wich contain cofeine durring the night.

Publicēts krustaps. Birkas: . Leave a Comment »

Istabā pēc mandarīniem

Vakarnakt uzrakstīju, ka ja naktī sāks stipri snigt došos laukā mēģinot kaut kādas ilgo ekspozīciju bildes noķert, figu – ap diviem vēl nesūda nesniga , tapēc aizgāju gulēt. A no rīta pamostoties pie mana pusatvērtā loga bija jau sakrājusies čupiņa sniega un jā tas ir tā pavisam normāli, ja guļ ar vaļēju logu – vismaz galva no rīta nav kā spainis.

Anyways es pamodos 11, bet no gultas izlīdu tik 13:30 smagi vaļājos pa gultu aiz slinkuma par dienas uzsākšanu , jo redzot kas notiek laukā un iekšā kaut kā neko negribēju darīt, mēģināju veikt kaut kādu bereinstormingu, bet tā kā gultā ir tik silti un labi brīžiem iemigu.

Gribu aizbraukt uz somiju dēļot ar lielu savējo kompāniju.
Ruka.fi , vieta, kur naktīs vērojama ziemeļblāzma un kur pat ir normālas nobrauktuves. Vidējais, ne ekonomiskais, variants sanāk kādi 280Ls uz cilvēku. Ar ekonomisko varētu to visu vēl vairāk no īsināt līdz minimumam.

A strange way of having phun

igorek

Publicēts fr33time. Birkas: . 7 Komentāri »