Zone d’ombre

The zone Where Normal Things Don’t Happen Very Often – twilight zone.

Tieši vakarnakt man bija epic scare-o-thon.  Izslēdzu datoru un ielienu gulēt, pēc kāda brītiņa, kad jau sāku migt ciet dzirdu kaut kādas sprakšķošas, šņācošas skaņas. Man sākās “what the hell?”, labi skaņas pazūd , tad nu es atkal cenšos iemigt. Otrais baiļu vilnis te pat, aiz pakalna. Sāk runāt balsis.. man acis kubā, ieslēdzu gaismu, kas atrodas tieši man virs galvas. Paskatos pulkstenī 00:14, konstatēju to, ka sātana laiks vēl nav. Labi, šķiet, ka balsis pieklusušas izslēdzu gaismu un liekos uz auss. Tiklīdz auss skar manu superjauko spilvenu sadzirdu kaut kādu kori (sātana koris?) , kam pa vidu kāds runā VĀCISKI (???), šķiet , ka Sātaniskā hitlera apokalipse ir skārusi mani. Tomēr, nekrītu panikā ieslēdzu gaismu un dodos inspektēt.
Izrādās man datoram tumbiņas bija palikušas ieslēgtas, un no viņām nāk šīs skaņas – grozot “volume” kloķi it kā šļūcu pa frekvencēm. Sķiet, ka būšu uztvēris kādu zemās frekvences radio staciju no vācijas, tikai jautājums tāds kurš vēl izmanto zemās frekvences, vai tad visi vēl nav pārgājuši uz FM? Otrs jautājums, kāpēc es ar savām tumbiņām esmu spējīgs uztvert Hitlerisko sātana apokalipsi?

Krēslas zona.

Toties šorīt piefiksēju mazu sīkumu, par ko līdz šim nebiju tā kārtīgi sagremojis.
Pamatskolas darbmācības stundas. Ko tik mums viņās nemācija, atceros 2x gadā visus drošības tehnikas jautājumus un visādi peace of shit rasējumi. Tad vienmēr tika teikts “nedrīkst liet skābi ūdenī, tikai ūdeni skābē un tad tikai pa naža galu, ar mazu strūklu” .
Tad nu šodien es domāju – WTF? kad man ir nācies liet skābi ūdenī vai otrādāk?
Un kāpēc lai tādu sūdu mums mācītu, ja tā patās mēs neko vairāk kā urbi un pašu finiera zāģīšus tajās stundās neizmantojām, kaut bija pieejamas virpas un kas tik vēl nē. Such a fucking waste of time.