Hair-job

Tikko sev apgriezu matus. Ne tik komplicēti bija, ne kas. Tagad brīvāka sajūta, jamie nelien mutē un acīs. Jāpierod!

Metāliskie koki

Guļu uz grīdas un klausos savu kosmosa mūziku, ambientāli-eksperimentālo downtempo. Īsāk sakot – kosmosa mūžiku, kas paceļ gan ķermeni, gan pēdas kosmosā. Aizveru aicis un iedomājos, ka es esmu uz citas planētas – metāliskā mežā, kur koki, čiekuri, grīda , viss no metāla. Metāliskie koki vējā izdod savdabīgu skaņu, kas varētu būt raksturīga tikai metāliskam mežam, ar metāliskiem kokiem, pie kuriem karajās milzu zirnekļi. No milzu zirnekļu tīkliem nāk savādas skaņas, kā miljoniem mazu daļiņu sašķīstu un apvienotos vienkopus, tā es noraksturotu to skaņu, kas nāk no milzu mello zirnekļu tīkliem. Katrs solis, ko speru šajā planētā, atbalsojas vēl tūkstošiem reižu, beigu beigās rodās jauna skaņa. Te viss ir savādāk, tik ļoti savādāk, ka izstātīt to nevar, to ir jājūt.  Debesīs ir sasmērētas jeb izsmērētas, ar zvaigznēm sazīmēti aplīši, rullīši, kaķīši. šis gabals, kurš manā rīcībā ir jau kādu gadu vienmēr ir spējis mani nomierināt un ievadīt jaunā domāšanas fāzē. Tieši tas, kas man vajadzīgs , jo rīt ir trešā, izšķirošā, daļa.

Vēl manas acis ieņem kubisku formu, jo jau 3dienu pēc kārtas ir pie 200skatījumiem. Statistikas frīka apmierinājums, jā.. es to jūtu. Rīt,  rakstīšu, rīt es patiešām uzrakstīšu kā bija un kā nebija, piektdien papildināšu, lai pateiktu vai bija vai tomēr nebija.

Reptilis – this` some GANGZTA SHIT!

Tagad es tiešam zinu kādam jaizskatās labam video klipam, vismaz tādam rīktīgi gangzterīgam un shiiit.

Tatad atribūtika:
Paris ieeļļotas meičas, kas pastāvīgi berzējās viena pret otru un kratās, ka tās būtu ķērusi trieka, kas stāv blakus daudz krāsainām, šķūnētām mašīnām. iespejams viņui IQ līmenis ir vienā līmenī . Čalītis, vaiŗakās , ne viņa, tādās XXXXL izmēra drēbēs, forši kustina rokas, it kā gaiņātu mušas. Galvenais ir tādi riktīgi forši teksti:

Jā, kāp iekšā manā māšīnā, jā, es mīlu savu vāģi.
Mana skaņa ir skaļa, līdz es piedrāzt, nomirstu.
Tas ir dzīves vai nāves jautājums, es cīnos pretī
Visi kliedz go, ey,yey,yey,yo
Jā, kāp iekšā manā māšīnā, jā, es mīlu savu vāģi.
Mana skaņa ir skaļa, līdz es piedrāzt, nomirstu.
Tas ir dzīves vai nāves jautājums, es cīnos pretī
Dodeies ātrāk, ejjjjjjjjj, dodies ātrāk!

Kad būšu liels kino režisors, taisīšu tik tādus klipus, jo viņi ir paši labākie. yo.

Uz redzēšanos

Šodien nē.

Rīt vai parīt!

Un man jau atkal kāds zvana

Es tiešam esmu pop-u-lārz.

Džeks: NU KUR TU ESI?

Es: mājās.
Džeks: kādās mājās?
Es: zini, svešās mājās, da bļin savās mājās. Kam tu zvani un kas tu esi?
Džeks: mārtiņs, a kas tu esi?
Es: Krustaps
Džeks: kāds krustaps?
Es: KĀDS KRUSTAPS?
ilgs klusums. Pī pī pī.

zēbē!

Holga

Līdz ar šo top jauna kategorija – foto. + kurs lasa blogu ar google readeru?

Jau , apmēram, pirms divu filmiņu izfočēšanas laika no viena blogera iegādājos holgu, patiesībā nezinu kāpēc. uz draugu jautājuimem “kāpēc tev tādu sūdu vajag?” arī nespeju rast atbildi, pat ar zīlnieces palidzību. Beigu beigās, nonācu pie secinājuma, ka gribeju paeksperimentēties un kā jau es, sevi pazīstot, sen esmu noskaidrojis, ka man patīk eksperimentēt, gluži kā deksteram vai frankenšteinam.. labi, w/e.

Tātad holga izskatās  tā

Tā ēd 6×6 slaidu filmiņas, tai ir maināmas zibspuldzes krāsas, divi slēdžu ātrumi N (1/125) un B (cik ilgi vien turi nospiestu podziņu). Tai arī ir dažādi fokusēšanās attālumi  sākot no 1 cilveka, līdz kalniem. Un divi diafragmas atvērumi f/8 un f/12, ja nemaldos. Tātad izbliezu veselus 24, no tiem 11kadri ir skatāmi, un tiem visiem piemīt savs fīlings, tad nu lūdzu – mani holgojumi publiskai apskatei.

telefonproblēmas

Es īšti nesaprotu, what the fuck? Un beigās noteikti negribās pievienot tekstu da poh, jo mani terorizē sveši telefona nummuri.  Jau kuro dienu pēc kārtas saņemu sms no svešiem cilvēkiem un zvanus, sākot no 13:00 līdz pat pieciem naktī. Piemēram , šonakt man zvanīja kaut kāda meitene pālī, kuru oskars pasūtija tālāk un teica, lai nezvana. Tad šodien pa dienu saņēmu sms, vai pie manis dzīvokli nav palicis maks. Pēcāk, kad atbraucu mājās saņēmu zvanus un man zvana Arta, prasa cik tālu es esmu ticis. Tad nedaudz vēlāk zvana kaut kāds čalis un prasa vai es esmu Dainis. Tad nu divi iespējamie varianti:
LMT gļuks , izdots tāds pats telefona nummurs kā man , un tagad man zvana tā otra, mana telefona, īpašnieka draugi un runājas ar mani.
BBP (Baltic Bič Partij) laikā, pārmērīgi uzņemta alkohola ietekmē cilveki vairs nespēj atšķirt cipariņus telefonā, tapēc zvana tā teikt “uz haļavu”, un visi pazvana man.

Tad mani draugi izteica ideju, ka kāds manu telefonu , piemēram, autobusā uz krēsla uzrakstījis. Vienīgi tad rodas jautājums, cik bieži JŪS zvanat uz autobusā uzrakstīties telefona nummuriem un tērējat savu kredītu iesaistoties dziļakās un pavisam, pavisam nopietnās sarunās?

Banana phone

Jau atkal kāds superkūlīgs cilvēks, ar ļoti augstu IQ nav mācējis norakstīt iedoto telefona nummuru un man zvana, šoreiz gan sieviešu dzimuma superkūlīgs cilvēks. Oj , ka man patīk, ja man zvana piecos naktī, prasa kur es esmu un lai eju ielaist mārtiņu dzīvoklī.
Viņa: čau, kur tu esi?
Es: Un kā TEV LIEKAS? fucking guļu.. mājās!
Viņa: nedirs, labāk ielaid mārtiņu dzīvoklī, viņš ir pālī un grib gulēt.
Es: WTF? kādu mārtiņu un kam tu vispār zvani?
Viņa: Tu gulēji? Bet nopietni, kur tu esi? Kādās vel mājās? TU dzīvoklī esi , vai ne? !
Es: AAAAAAAGDIES. SAVĀS MĀJĀS!
Viņa: nu bļed kādās mājās, mārtiņš padirsis atslēgas un grib gulēt, netiek dzivoklī un tu viņu nevari ieslaist? kas tu par draugu?
Es: NU es saku, ka tu nepareizi esi pazvanījusi. Un mārtiņu nevienu es nepazīstu + es nedzīvoju dzīvoklī, f-in retard!
Viņa: NU NETĒLO!!! Man tā jau kredīts tūlīt beigsies!
Es: ok ok, piedod, es tūlīt izlīdīšu no gultas un ielaidīšu viņu, pazvani viņām un saki, lai nāk pie durvīm atkal, jo kaut kā nedzirdu klauvēšanos vairāk.
Viņa: beidzot! ok, zvanu viņam.

Un pēc tam, kad uzliku klusumu saņemu vēl 10neatbildētus zvanus, ~pieciem no rīta!

Stop/pauze.

Sākšu ar šīs nedēļas feis.lv selecta, ieteica woozis. Šo gan nevarēju nenopublicēt, nejau tapēc, ka man kāds aiz muguras stāvēja, turēdams aligatoru pie galvas, bet pārāk “kosmoss” lai nepadotu tālāk.

Redz kā man pat sanāk laiks, un pat vēlme ne no kurienes uzradusies nospiest pogu “jauns ieraksts”. iespējams tas kaut kādā mērā saistīts ar to, ka vakar uzmetu kūleni, vai tomēr ar to, ka viss iestāšanās / mācību jampadracis ir cauri, gandrīz kā cauri. Dokumenti tagad gozējās divās vietās, jo trešajā (lasīt iepriekšējajā ierakstā) nebūtu loģiski iztērēt naudu un netikt uz iestājeksāmeniem. Paldies kaķiem, ka tas viss beidzot beidzies. Centīšos nedomāt kur strādāšu, ja nekur netikšu un ko darīšu, ja neko nedarīšu. Tagad man galva līdz 28.jūlija vakaram ir absolūti tukša, lai tajā iedēstītu jaunas ideju sēklas, darbību sēklas. Es pat uzzīmēšu , kur tieši manā galvā vēlams piegādāt informāciju par idejām , protams uz orģināla, nevis virtuāli. Jo liela daļa nemaz neredzēs mani šajās dienās, lai varētu korekti ievietot visu tur kur tam jābūt . (ko?)

Telefonruna

Brīdī, kad biju galīgi sabēdājies par uzzināto info, ka Liepājas Universitātē izrādās, ka iestājeksāmeni ir tajā pašā laikā, kad Latvijas Kultūŗas akadēmijai ir pirmās kārtas rezultātu paziņošana un vārbūt otrās kārtas sākums. Labi, life`s a bitch, ko tur daudz. Bet tad man zvana telefons, padomāju, nedodies kāds jau bīda kaut kādu ekšonu, bet nē -  svešš nummurs.

Es: Jā?
Viņš: čau veci, mājās?
Es: nu jā
Viņš: kāpēc tev tāda balss? vakar dzēri?
Es: Nu jā , tur ar čaļiem biš sanāca.
VIņš: Nu ok, ap cikiem būsi?
Es: Nu domaju izbraukt ap 12.
Viņš: Tāks, ja izbrauc ap 12, tad tu būsi ap četriem, ja?
Es: tieši tā.
Viņš: a kas vēl būs?
Es: nu visi pārējie.
VIņš: nu kas visi pārējie?
Es: nu tās, kas vakar teica, ka arī braukšot
Viņš: ā rita un tās viņas draudzenes?
Es: nu jā.
VIņš: tad tu ar viņām jau sazvanījies?
Es: nu jā, protams, labāk laicīgi.
VIņš: ok, labi tad tiekamies ap tiem četriem, ja kas zvani.
Es: ok , yo!