Šīvakara galvenais uzdevums, ja neskaita ķimijas grāmatas izlaizīšanu no A līdz Z, ir samierināties ar sakāvi. Ziņas, par to, ka tu biji 1cm no uzvaras nepalīdz, gluži pretēji, liek domāt ko varēja savādāk vai ko vispār nevajadzēja. Šādas sajūtas man nebija bijušas labi ja vairākus gadus, kāpēc? Šī knapi-uzvaras garša skolā jau sen mani nepavada, pavism vienkāŗša iemesla dēļ , tas tāpēc, ka lielā mērā un uz lielu daļu atzīmēm man ir “jeah.. whatever”, kaut līdz nākamajai atzīmei ir pietrūcis viens punkts. Nekāda sacensību garša nav jūtama manā mutē jau vairākus gadus. Bet šovakar man pastāsta par to, ka tik tiešam man pietrūka viens punkts līdz visai ievērojamai uzvarai.. nervi čupā, noteikti pa nakti murgošu, spļaušu asinis un raudāšu spilvenā un uz grīdas… man ir dotas divas stundas, līdz gulētiešanai lai ar to tiktu galā, cerams , ka tas netiks galā ar mani, savādāk tiešam būs jāspļauj asinis guļot.
Kosmiskā kārtā vakar atcerējos par ipodā iebūvēto fīču – modinātājs, bija kļovi celties ar vienu no maniem playlistiem, piemēram, skanot AC / DC – long way to the top. Šovakar jāsastāda plejliste ar “morning songs” .
15. Maijs, 2008 plkst. 11:37 pēcpusdienā
vispār. tu tiešām esi tāds patriots??
ka gatavs tikai tumši sarkanās krāsas dēļ spļaudīties..
nulabi, krāsa ta smuka, bet es nedomāju, ka gultasveļai piestāvēs.. nopietni, kur tu esi redzējis tumši sarkani (un turklāt pleķaini!) palagus??
tu nebūsi balts uz tumši sarkana fona.
16. Maijs, 2008 plkst. 5:12 pēcpusdienā
zini, laba mācība. Kaut vai tajā, ka jāmāk arī zaudēt.
16. Maijs, 2008 plkst. 7:55 pēcpusdienā
Nāks nākošie s*di, vecie aizmirsīsies! Krustap, tās atzīmes… Papīrs panes visu… Galvenais, ka labs cilvēks esi. Galvu augšā!
16. Maijs, 2008 plkst. 7:57 pēcpusdienā
Afigeķ, kāds man te pic. Krustap, tavs jociņš? Whatever- spēks ir špīlēs.