Kosmiskās zivis

Šodien sapratu, ka saistību zivīm ar kosmosu, kuru jau lietoju kādu laiku, lietoju pareizi. Kaut kā līdz šim nebiju par to aizdomājies, ka zivis taču patiesibā nāk no kosmosa un saistīt tās ar kosmiskām izdarībām nebūtu grēks. Iespējams, kaut kur dziļi zemapziņas slāņos šī informācija jau bija atrodama, tāpēc arī zivis automātiski tikušas saistītas ar kosmosu. Varu minēt piemērus:

• Jūtos kā zivs kosmosā - justos ļoti labi, atrasties savā vietā
• Tu, kosmiskā zive - izsaukums, kura radinieks ir “Bļe, ti suka”
• Kosmosā garšo pēc zivīm - ?
• Tu, zivs, lido atpakaļ uz savu kosmosu – radiniekos “nāc no kurienes nākdams”
• Tu dejo kā zivs – ļoti labi dejot
• utml

Tāpēc, lai šis ir kā aicinājums Jums , manas zivis, saistieties ar kosmosu. Nejūtiet apkaunojumu, ja kāds jums saka, ka esi no kosmosa, jo kosmosā ir jautrāk un ne tikai.. Tagad, laikam, te vajadzētu būt veseļam sarakstam ar lietām, no kurām jums nav jākaunās, protams, saistībā ar zivīm, bet, domāju, ka izlaidīšu šo jautro aktivitāti, kuras rezultātā izmirs bebri un neviens vairs netaisīs dambjus, pat AB Dambi nojauks, jo teiks, ka bebru iznīkšana vainīga. Ganību dambim arī draud briesmas.. Tieši tāpēc arī necentīšos uzskaitīt problēmas, kuras rastos ar problēmām, jeb to lietu uzskaitumu, par kurām jums nevajadzētu kaunēties. Bet es varu minēt tikai vienu, lai visi nesaprastu par ko tieši es te runāju, jeb zinātniski argumentēju. Tātad noteikti nav jākaunās par “tu esi auksts kā zive”, tas, patiesībā, ir ļoti jauks novelējums , kas simbolizē daudz ko, jo zivis taču ir no kosmosa un ja jums piemīt kāda no īpašībām, kura kosmiskā kārtā piemīt arī kādam, kas nācis no kosmosa, domāju, ka par to pat vajadzētu mest kūleņus un dziedād Tucijas himnu atpakaļgaitā un tas pat būtu mazākais, ko šādā situācijā varētu darīt.

Es nespēju atrast sevi, precīzāk savu “labo stāvokli”, kas skaitās tad, kad esmu kļovijs pacāns. Ir normālais stāvoklis, kad izvairos no lieku vārdu teikšanas, vairāk klausos ko citu pļurkst , principā to varētu saukt par vērošanu ar daļēju iejaukšanos. Un ir tāds stāvoklis, kad man ir jautri, es rēcu, krītu zemē, aiztieku lietas, kuras nevajadzētu aiztikt, taisu razdaču ar pudelēm, vai nažiem vai da… dambo. Gluži kā stāvoklis “asiņojošs” un “neasiņojošs”, vai kā beigts sesks kopā ar suņu sūdiem un beigts zilonis ar sapuvušu kāju. Nobalansēt pa vidējo, kas atrodas starp abām galejībām ir grūti, it īpaši, ja ņem vēra dažadu faktoru ietekmi un cilvēku negatīvo attieksmi pret vienu vai otru no stāvokļiem. Īsāk sakot – izvēlies vai esi “attīstībā atpalicis” vai “kāpēc krustaps šodien tāds bēdīgs?” stāvokļiem.

Ā, runājot par stāvokļiem, atcerējos, ka man tagad būtu jāpieplok pie mācībām + jaizburas cauri grāmatai par kino. Nākamā nedēļa solās būt HĀĀĀĀĀĀĀRDKOOOOOOR nedēla. Un ar HĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀĀRDKOOOOR nedēļu es domāju nedēļu, kurā katru dienu ir vismaz viens kontroldarbs vai pārbaudes darbs. Un rīt manā rīcībā domājams ienāks nedaudz sputņiku, jeeeeeeeeeehaaaaaaaa!